Psihostimulatori

Par psihostimulatoriem dēvē vielas, kuras izraisa stipri izpaustu augstāko psihisko funkciju stimulāciju, ātri noņem nogurumu, miegainību, paaugstina darbspēju, saasina redzi un dzirdi, uzlabo garastāvokli. To lietošanas rezultātā paātrinās domāšanas temps (spriedumi paliek vieglprātīgi un virspusēji, mazāk apdomāti). Šīs grupas preparātu daļai ir spēja nepareizi attēlot apkārt notiekošā uztveri un tāpēc tādas narkotikas ir līdzīgas halucinogēniem. Eksistē augu izcelsmes psihostimulatori – koka, efedra, kola. Pie mums tie parasti ir sastopami ķīmisku substanču (pulveru) vai tablešu veidā. Šīs grupas preparātu kopējā īpašība - ir spēja izraisīt narkotisku atkarību un tieksmi, kas atšķir tos no citiem preparātiem ar stimulējošu iedarbību (daži antidepresanti, nootropi, adaptogēni u.c.). Daži stimulatori: feniletilamīni, amfetamīni, MDMA, noradrenalīns, kokaīns, kofeīns, nikotīns, AMPAkīns.

Psihostimulatoru klasifikācija:
Amfetamīni:
•arilalkilamīna atvasinājumi (fenilalkilamīna): amfetamīns
•fenilalkilpiperidīna atvasinājumi: Metilfenidāts, Pemolīns

Sidnonimīni (fenilalkilsidnonimīna atvasinājumi):
•Mezokarbs
•Feprozidnīns

Metilksantīna atvasinājumi:
Citu farmakoloģisku grupu preparāti ar psihostimulējošo iedarbību: salbutiamīns, etiltiobenzimidazols, hidrobromids (Bemitīls), deanola aceglumats, meklofenoksats, Semaks.

* Īpaši raksturīgi lietošanas blakusefekti ir - paaugstinātā uzbudināmība, nemiers, miega traucējumi, nelabums, tahikardija, aritmija. Uz amfetamīnu un sidnonimīnu lietošanas fona ir iespējamas ēstgribas samazināšanās, murgu un halucināciju saasinājums.