Lielākoties 'viltus zvanītājus' notver; zvana iereibušie, vieglprātīgie un personas ar saslimšanām

Foto: Reuters/Scanpix

Pērn visā Latvijā bijuši nedaudz vairāk nekā 50 gadījumi, kuros personas veikušas viltus zvanus par spridzekļiem dažādās ēkās. Lai arī likumsargi nav apkopojuši, cik tieši no tiem bijuši draudi par spridzekli Centrālajā dzelzceļa stacijā, Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis norādīja, ka tā bijusi "krietna daļa".
Tāpat policija nav apkopojusi precīzu statistiku par notvertajiem "viltus zvanītājiem", taču likumsargi uzsver, ka tie ir trīs no četriem gadījumiem.

Jautāts par viltus zvanītāju iezīmēm, policijas pārstāvi norāda, ka tie ir iereibuši cilvēki, kā arī vienkārši "vieglprātīgas personas" bez skaidras motivācijas. Tāpat zvanītāji mēdz izrādīties nepilngadīgas personas un cilvēki ar garīga rakstura saslimšanām, kas zvanu veikuši sava veselības stāvokļa dēļ. Policija piebilst, ka tikai retos gadījumos zvanus atkārtoti veic personas, kas jau reiz ir notvertas.

Ļaundaru notveršanai policija izmanto visdažādākās metodes, tostarp izmanto radošu pieeju. Piemēram, kādā gadījumā likumsargi izmantojuši telefonā dzirdamos fona trokšņus, lai noteiktu zvanītāja atrašanās vietu. Toreiz viltus zvanītājs atradies uz ielas, sabiedriskā transporta pieturā - turpat blakus ēkai, par kuru viņš bija informējis operatīvos dienestus par spridzekļa esamību tajā. Tāpat policisti notver zvanītājus, kas iedomājušies, ka SIM kartes neizmantošana vai izņemšana pēc zvana atļaus tiem palikt nesodītiem.

Zvanītāju motivācija variē no vēlmes pajokoties no dažāda veida personīgiem iemesliem. Valsts policijai nav apkopojuma, cik gadījumos notvertie zvanītāji savu vainu atzīst, taču gadījumā, kad kāda sieviete, kas strādājusi Centrālās stacijas ēkā, bija zvanījusi un ziņojusi par viltus spridzekli, aizturētā savu vainu atzina. Izmeklēšana šajā lietā turpinās, policija ir nozīmējusi vairākas ekspertīzes un uzņēmumi patlaban vēl veic savu zaudējumu aprēķinu.

Vienlaikus policija norāda, ka katrs gadījums tiek uztverts nopietni un iesaistīta speciālā uzdevumu vienība "Omega". Līdz ar to arī iedzīvotāji visus gadījumus tiek aicināti uztvert nopietni.

VAS "Latvijas dzelzceļš" preses sekretārs Māris Ozols portālam "Delfi" sacīja, ka uzņēmumam radītie zaudējumi pat nav būtiskākais jautājums. Daudz svarīgāk ir tas, ka tiek radītas grūtības darbiniekiem un pasažieriem, piemēram, jaunāko klašu skolniekiem, liekot izkāpt nevis galastacijā Rīgā, bet Torņakalnā.

Ozols norādīja, ka uzņēmuma "Latvijas dzilzceļš" aprēķinātie vidējie tiešie zaudējumi, kas rodas saistībā ar viltus draudiem par stacijā ievietotu spridzekli, ir 2000 eiro. Taču tajos nav iekļauti nedz uzņēmumam "Pasažieru vilciens", nedz pārējiem Centrālajā stacijā esošajiem uzņēmumiem radītie zaudējumi.

Krimināllikuma 231.1 pantā par apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu paredzētais sods ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.